kaikums
kaikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaikums | kaikumi |
| Ģen. | kaikuma | kaikumu |
| Dat. | kaikumam | kaikumiem |
| Akuz. | kaikumu | kaikumus |
| Lok. | kaikumā | kaikumos |
Liela auguma cilvēks.
Avoti: RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēks kā kaikums