begons
begons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | begons | begoni |
Ģen. | begona | begonu |
Dat. | begonam | begoniem |
Akuz. | begonu | begonus |
Lok. | begonā | begonos |
1.Patieva kārts plostu sasaistīšanai.
1.1.Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
1.2.Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
1.3.Gara, resna klūga.
2.Vājš, izkāmējis, noliesējis zirgs.
Avoti: LivP