begons
begons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | begons | begoni |
| Ģen. | begona | begonu |
| Dat. | begonam | begoniem |
| Akuz. | begonu | begonus |
| Lok. | begonā | begonos |
1.Patieva kārts plostu sasaistīšanai.
1.1.Izsautēta neliela eglīte, egļu rīkste kā sasaistīšanai, sastiprināšanai.
1.2.Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
1.3.Gara, resna klūga.
2.Vājš, izkāmējis, noliesējis zirgs.
Avoti: LivP