klambāns
klambāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klambāns | klambāni |
| Ģen. | klambāna | klambānu |
| Dat. | klambānam | klambāniem |
| Akuz. | klambānu | klambānus |
| Lok. | klambānā | klambānos |
klambans vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[EH ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klambans | klambani |
| Ģen. | klambana | klambanu |
| Dat. | klambanam | klambaniem |
| Akuz. | klambanu | klambanus |
| Lok. | klambanā | klambanos |
1.Cilvēks, kas streipuļo, iet grīļodamies.
2.Vājš, nespēcīgs zirgs.
Avoti: SiV, ME, EH