ādainis2
ādainis apvidvārds
Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
Avoti: LivP
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spožā heihēra uz visu citu fona izceļas ar ādaini spīdīgajām lapām.
- Divgalvaini un kazragaini, ar čūsku astēm un indes mēlēm, zvīņaini un ādaini, spalvaini un apsvilināti ugunī.
- Ziedi ādaini, sīki, necila izskata, nelielās čemurveida vai skarveida ziedkopās zaru galos vai lapu žāklēs, parasti blāvi, dzeltenīgi vai brūngandzelteni, retāk sārti, ātri nobirst.
- Priekšējie spārni parasti ir šauri un ādaini, tie kalpo kā kamuflāžas un aizsargājošie spārni, nosedzot apakšējos spārnus, kuri ir daudz platāki, smalkāki un trauslāki, kā arī caurspīdīgi.
- Priekšspārni parasti ādaini , pakaļspārni vēdekļveidā sali k ti