antiņš
Lietojuma biežums :
antiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | antiņš | antiņi |
| Ģen. | antiņa | antiņu |
| Dat. | antiņam | antiņiem |
| Akuz. | antiņu | antiņus |
| Lok. | antiņā | antiņos |
Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
PiemēriTādi, mēs, antiņi, karotāji.
Piemēri
- Tādi, mēs, antiņi, karotāji.
- – Filologi ir nekam nederīgi antiņi.
- Nav jābūt naivam antiņam un jādomā, ka pēc šī mītiņa pēkšņi viss mainīsies uz labu.
- Redziet, mēs negribējām dalīt savu tautu "gudrajos" un" antiņos".
Saistītās nozīmesdievadots cilvēks, naiviķis, naivulis, bērns.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivulis1 — Naivs cilvēks.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naivs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
Saistīts ar
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudris1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
trulprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpakausis1 — Muļķis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tupaks1 — Muļķis.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit