Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
kāpostgalva
kāpostgalva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.kāpostgalvakāpostgalvas
Ģen.kāpostgalvaskāpostgalvu
Dat.kāpostgalvaikāpostgalvām
Akuz.kāpostgalvukāpostgalvas
Lok.kāpostgalvākāpostgalvās
1.Kāpostgalviņa.
PiemēriBet visu kāpostgalvu apēst uzreiz Līva atturējās.
  • Bet visu kāpostgalvu apēst uzreiz Līva atturējās.
  • Ar nazi rokā Eidis metās uz dārzu pēc kāpostgalvas, Alfrēda griežamo steigā atstājot turpat vagā...
  • Jaunā kaimiņiene bija sanesusi gan bietes, gan burkānus, gan kāpostgalvu tik lielu kā futbolbumba.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kāpostgalviņa1 — Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa.
2.žargonisms Muļķis.
PiemēriNu nepielec kāpostgalvām, ka tas ir aizliegts un punkts...
  • Nu nepielec kāpostgalvām, ka tas ir aizliegts un punkts...
  • Kāds tur komforts, ja tur strādā ģeniāla kāpostgalva, kas pašā autoostā uztaisa pīpētavu un tieši pašā sākumā, kur visiem jāiet garām...
  • Un tad neviens kāpostgalva negānīs un diez vai nodarīs pārestību.
Saistītās nozīmesbiete, dulburis, nejēga, lohs, nelga.
Sinonīmi
biete3 sarunvaloda — Muļķis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
lohs2 sarunvaloda — Muļķis, nepraša.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
auns2 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
aunapiere2 sarunvaloda — Muļķis.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
āmurs2 sarunvaloda — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
pampaks2 — Muļķis.
pālis1 — Muļķis.
negudrinieks1 — Muļķis.
negudris1 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
tupaks1 — Muļķis.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
idiots2 sarunvaloda — Muļķis; nejēga.
āpsis3 žargonisms — Muļķis.
ambīlis2 žargonisms — Muļķis.
dubris2 žargonisms — Muļķis.
cirvis2 žargonisms — Muļķis.
ēzelis2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.
aita1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
ģeķis1 sarunvaloda — Muļķis; nelga.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
bērns1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivulis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, kas viegli uzticas.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesīgs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Tulkojumifool, sap, saphead, muggins.
fool, sap, saphead, muggins, tomfool
a person who lacks good judgment
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit