Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
dulburis
dulburis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.dulburisdulburi
Ģen.dulburadulburu
Dat.dulburimdulburiem
Akuz.dulburidulburus
Lok.dulburīdulburos
1.Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
Saistītās nozīmesbiete, nejēga, lohs, nelga, Jānis no Mūjāņiem.
Sinonīmi
Antonīmi
Hiponīmi
Saistīts ar
Tulkojumifool, sap, saphead, muggins.
fool, sap, saphead, muggins, tomfool
a person who lacks good judgment
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.apvidvārds; lieto: reti Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
2.apvidvārds Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • “Kad gan šis dulburis ir īsts, kad spēlē?
  • Manā dzimtajā Gaskoņā esmu izdaudzināts par dulburi, jo rakstu un laižu klajā grāmatas.
  • Kurš dulburis ko tādu var sacerēt?
  • Tad es gar riekstkoku mocījos, to gan labi atceros — cirtu no abiem galiem kā traks, bet neplīsa, dulburis.
  • Un pat tas dulburis Ribaks gluži nopietni pievāca vienu no visrosīgākajām komjaunietēm un, iekams šo pārvietoja citur, paspēja nokārtot pat oficiālo pusi.