ēzelis
ēzelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ēzelis | ēzeļi |
Ģen. | ēzeļa | ēzeļu |
Dat. | ēzelim | ēzeļiem |
Akuz. | ēzeli | ēzeļus |
Lok. | ēzelī | ēzeļos |
1.Zirgu ģints suga ("Equus asinus"), neliels dzīvnieks ar garām ausīm.
Stabili vārdu savienojumiDumjš kā ēzelis; stulbs kā ēzelis. Ēzeļa galva. Spītīgs kā ēzelis.
- Dumjš kā ēzelis; stulbs kā ēzelis sarunvaloda, frazēma — saka par dumju cilvēku
- Ēzeļa galva žargonisms; joma: jūrniecība — stengturis
- Spītīgs kā ēzelis sarunvaloda, frazēma — saka par spītīgu cilvēku
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Ēzelis, ponijs un āzis - trīs izglābtie vienā sētā.
- Pat Putins pārstāja gaidīt ausainā ēzeļa nāvi un pieteicās vispasaules projektam.
- Viņi turēja rokās plakātus " Ēzeļa ausis – latviešu partijām!"
- Tur mūs sagaidīja vesels bars “ pasu kontrolieru” — ēzeļu.
- Tad ķērāmies pie alpakām un no Francijas bija izdevība pasūtīt ēzeļus.