stulbiķis
stulbiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stulbiķis | stulbiķi |
| Ģen. | stulbiķa | stulbiķu |
| Dat. | stulbiķim | stulbiķiem |
| Akuz. | stulbiķi | stulbiķus |
| Lok. | stulbiķī | stulbiķos |
stulbiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stulbiķe | stulbiķes |
| Ģen. | stulbiķes | stulbiķu |
| Dat. | stulbiķei | stulbiķēm |
| Akuz. | stulbiķi | stulbiķes |
| Lok. | stulbiķē | stulbiķēs |
Stulbenis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Lokies, kaifo, stulbiķi, - viņa čukstēja.
- Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.
- – , kad tā pajautā, es uzreiz it kā atduros pret sienu manī pašā, manā negribēšanā kaut ko paskaidrot, stostīgā angļu valodā putrojoties, vāvuļot, ka " grūti" nav gluži īstais vārds, tas nepavisam neatbilst tam, ko mēs šo triju nedēļu laikā piedzīvojām, " grūti" bija drīzāk pēc tam, kad viss beidzās – kad sākās enerģētiskais bēgums un bija jāizklīst pa mājām, atkal jau ir neviens/nevienam, un uz ielas tu vari, cik uziet, klakstināt salauztas šķiltavas, veltīgi cenzdamies aizpīpēt, no visām pusēm pie tevis vairs pakalpīgi nepastiepsies vismaz desmits roku ar uguntiņām gatavībā ( atceros, cik apjucis biju, kad pirmoreiz tā nenotika: tajās trijās nedēļās jau biju paspējis aizmirst, kā ir būt vientuļam pūlī, un nu bija pagājušas tikai dažas dienas, Hreščatiks bija tas pats, un cilvēki tie paši, tikai tagad viņi tāpat vien steidzās, kur nu kurais, pirmsjaungada rūpju pārņemti, un nevienam nebija daļas gar to, ka nez kādam stulbiķim nepiešķiļas uguns, – un tad uz mirkli kā akls no šī pēkšņi radušamies tukšuma tur, kur vēl pavisam nesen, nu tak tik tikko, verda tik blīvs, sirsnīgi ģimenisks siltums, bet nu ir tukšums, līdzīgs tam, ko tevī izgrauž mīļota cilvēka nāve, es beidzot aptvēru un noticēju, ka viss tik tiešām ir beidzies, –
- Reāli stulbiķa?