Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
naivulis
naivulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.naivulisnaivuļi
Ģen.naivuļanaivuļu
Dat.naivulimnaivuļiem
Akuz.naivulinaivuļus
Lok.naivulīnaivuļos
naivule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.naivulenaivules
Ģen.naivulesnaivuļu
Dat.naivuleinaivulēm
Akuz.naivulinaivules
Lok.naivulēnaivulēs
Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, kas viegli uzticas.
PiemēriTas naivulis pat visbriesmīgākajā sapnī nevarētu nosapņot, par ko domā viņa sapņu dāma Lietuvā, klausoties, kā pavasara naktī šalc mežs.
  • Tas naivulis pat visbriesmīgākajā sapnī nevarētu nosapņot, par ko domā viņa sapņu dāma Lietuvā, klausoties, kā pavasara naktī šalc mežs.
  • Neesmu ne naivulis, ne galīgs idiots, mani, nudien, bija iemidzinājis viņas caururbjošais skatiens.
  • Un šeit pieslēdzas visi uzņēmumi, kas kaut kādā veidā var nopelnīt uz cilvēces naivuļu rēķina.
  • Retās iespējamās naktsmītnes mums šķita pārāk dārgas (ak, mēs naivuļi), bet vēlāk ceļā parādījās vairs tikai dārgie hoteļi (ap 100 eiro no personas).
Saistītās nozīmesnaiviķis, vientiesis, vientiesīgs, lētticis.
Sinonīmi
naiviķis1 — Vientiesis.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
vientiesīgs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.
lētticis1 — Vientiesis.
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
bērns1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
Saistīts ar
aita1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
ambīlis2 žargonisms — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
āmurs2 sarunvaloda — Muļķis.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
āpsis3 žargonisms — Muļķis.
aunapiere2 sarunvaloda — Muļķis.
auns2 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
biete3 sarunvaloda — Muļķis.
cirvis2 žargonisms — Muļķis.
dubris2 žargonisms — Muļķis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
ēzelis2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.
ģeķis1 sarunvaloda — Muļķis; nelga.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
idiots2 sarunvaloda — Muļķis; nejēga.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
kāpostgalva2 žargonisms — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
lohs2 sarunvaloda — Muļķis, nepraša.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudrinieks1 — Muļķis.
negudris1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
pālis1 — Muļķis.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
trulprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpakausis1 — Muļķis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tupaks1 — Muļķis.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Persona ↔ Pazīme (adj): naivs1 — Tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
Tulkojumichild.
(LV plašāka nozīme) child, baby
an immature childish person; "he remained a child in practical matters as long as he lived"; "stop being a baby!"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit