Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
tāpiņš2
tāpiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.tāpiņštāpiņi
Ģen.tāpiņatāpiņu
Dat.tāpiņamtāpiņiem
Akuz.tāpiņutāpiņus
Lok.tāpiņātāpiņos
Vientiesis, nejēga.
Saistītās nozīmesbiete, dulburis, nejēga, lohs, nelga.
Sinonīmi
biete3 sarunvaloda — Muļķis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
lohs2 sarunvaloda — Muļķis, nepraša.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
auns2 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
aunapiere2 sarunvaloda — Muļķis.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
āmurs2 sarunvaloda — Muļķis.
dunduks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
duraks1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
kāpostgalva2 žargonisms — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudris1 — Muļķis.
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tupaks1 — Muļķis.
āpsis3 žargonisms — Muļķis.
ambīlis2 žargonisms — Muļķis.
dubris2 žargonisms — Muļķis.
cirvis2 žargonisms — Muļķis.
ēzelis2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.
aita1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
ģeķis1 sarunvaloda — Muļķis; nelga.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
idiots2 sarunvaloda — Muļķis; nejēga.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
bērns1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
naivulis1 — Naivs cilvēks.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesīgs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Tulkojumifool, sap, saphead, muggins.
fool, sap, saphead, muggins, tomfool
a person who lacks good judgment
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LE, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • No zemniekiem iemainītajiem miežiem lībieši rudenī visam gadam gatavoja arī iesalu, no kā kopā ar pašu audzētajiem apiņiem darīja alu ( " als; vȯl"), bet atkārtota misas uzlējuma — vājāku alu jeb tā saukto plāno alu ( " jūoimi"), patakas ( " pattõk") tāpiņu ( " tōpiņ") un visbeidzot neraudzētu dzērienu — tāriņu ( " tōriņ").
  • Kā vīru lietu demonstrētāju " izvēlējāmies" jau pieminēto sīko bračku, un, kad tas savu tāpiņu bija pašvitinājis, bija pienācis laiks visiem pētīt to meitenīšu darīšanu.
  • Ir dzirdēts, ka no sākuma talciniekiem tika dots tāpiņš.
  • Tāpat iegūst arī tāpiņu jeb trešo alu.
  • Tā ir, kad nozari reformē tāpiņi, kas skolu redzējuši no pāris kilometru attāluma un pirms desmit gadiem.
Vairāk piemēru ...