tāpiņš2
tāpiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tāpiņš | tāpiņi |
| Ģen. | tāpiņa | tāpiņu |
| Dat. | tāpiņam | tāpiņiem |
| Akuz. | tāpiņu | tāpiņus |
| Lok. | tāpiņā | tāpiņos |
Vientiesis, nejēga.
Avoti: LE, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No zemniekiem iemainītajiem miežiem lībieši rudenī visam gadam gatavoja arī iesalu, no kā kopā ar pašu audzētajiem apiņiem darīja alu ( " als; vȯl"), bet atkārtota misas uzlējuma — vājāku alu jeb tā saukto plāno alu ( " jūoimi"), patakas ( " pattõk") tāpiņu ( " tōpiņ") un visbeidzot neraudzētu dzērienu — tāriņu ( " tōriņ").
- Kā vīru lietu demonstrētāju " izvēlējāmies" jau pieminēto sīko bračku, un, kad tas savu tāpiņu bija pašvitinājis, bija pienācis laiks visiem pētīt to meitenīšu darīšanu.
- Ir dzirdēts, ka no sākuma talciniekiem tika dots tāpiņš.
- Tāpat iegūst arī tāpiņu jeb trešo alu.
- Tā ir, kad nozari reformē tāpiņi, kas skolu redzējuši no pāris kilometru attāluma un pirms desmit gadiem.