Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.
- Es saku, aplamnieks tu esi
- Tādus aplamniekus , kas vīna par daudz lieto , var piemeklēt
- Apzinādamies , ka Teda uztverē esmu nožēlojams aplamnieks , atkārtoju pie sevis Ķenča vārdus
- Nabags , kas savā rimtumā staigā , ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām un pie tam bagāts
