aplamnieks
aplamnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aplamnieks | aplamnieki |
| Ģen. | aplamnieka | aplamnieku |
| Dat. | aplamniekam | aplamniekiem |
| Akuz. | aplamnieku | aplamniekus |
| Lok. | aplamniekā | aplamniekos |
aplamniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aplamniece | aplamnieces |
| Ģen. | aplamnieces | aplamnieču |
| Dat. | aplamniecei | aplamniecēm |
| Akuz. | aplamnieci | aplamnieces |
| Lok. | aplamniecē | aplamniecēs |
Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.
- Es saku, aplamnieks tu esi
- Tādus aplamniekus , kas vīna par daudz lieto , var piemeklēt
- Apzinādamies , ka Teda uztverē esmu nožēlojams aplamnieks , atkārtoju pie sevis Ķenča vārdus
- Nabags , kas savā rimtumā staigā , ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām un pie tam bagāts