ambālis
ambālis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ambālis | ambāļi |
| Ģen. | ambāļa | ambāļu |
| Dat. | ambālim | ambāļiem |
| Akuz. | ambāli | ambāļus |
| Lok. | ambālī | ambāļos |
1.Muļķis.
2.Neveikls cilvēks.
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmais ambālis nostājās sardzē pie veikala, pārējie iegāja iekšā, un, kad šefs miesassardzes pavadībā atgriezās ar pilnām rokām Uncle Ben’ s burku, zelta zobi viņa platajā smaidā meta saules zaķīšus garāmgājējiem acīs.
- Tepat blakus, Promenādes ielas universālveikalā, vienā no skaistākajiem Hercberga laiku namiem, šīm oranžajām burciņām un rīsu kastēm bija veltīta speciāla vitrīna, un es nekad neaizmirsīšu to skatu, kā pie veikala fasādes piestāja garš, sudrabots limuzīns, pa priekšējām durvīm izkāpa milzīgs ambālis ādas jakā un atvēra aizmugurējās, pa kurām, savukārt, iznira divi vēl lielāki ambāļi un pavecs kungs smalki svītrotā, nevainojami piegrieztā divrindu uzvalkā ar spīdīgām pogām.
- Ervins, Sondras dēls, stipri paaudzies nu jau līdzinās savam ambālim handbolistam tēvam.
- Oriģinālā Rīčers bija divus metrus garš ambālis, bet ko Kukurūzs liks pretīm, lai kompensētu šo starpību?
- Jābūt pilnīgam ambālim , lai to neredzētu