mūjābelis
mūjābelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mūjābelis | mūjābeļi |
Ģen. | mūjābeļa | mūjābeļu |
Dat. | mūjābelim | mūjābeļiem |
Akuz. | mūjābeli | mūjābeļus |
Lok. | mūjābelī | mūjābeļos |
1.Muļķis.
Piemēri— Esi gan tu mūjābelis!
- — Esi gan tu mūjābelis!
- Bet, kad tu uzsēdies virsū, tad taču tikai totāls mūjābelis nevarēs atšķirt priekšgaitu no pakaļējās.
- – Tas mūjābelis vienkārši aizgulējies.
2.Neveikls cilvēks, lempis.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri:šeit