āmurgalva
āmurgalva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āmurgalva | āmurgalvas |
| Ģen. | āmurgalvas | āmurgalvu |
| Dat. | āmurgalvai | āmurgalvām |
| Akuz. | āmurgalvu | āmurgalvas |
| Lok. | āmurgalvā | āmurgalvās |
Muļķis.
PiemēriSaprati, āmurgalva?
- Saprati, āmurgalva?
- Abi īsti āmurgalvas!
- Tomēr Dartanjans uzskatīja viņus par īstiem āmurgalvām, ka neesot paturējuši tīģerus.
Saistītās nozīmesbiete, dulburis, nejēga, lohs, auns, nesapraša.
Sinonīmi
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
dunduks1 — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
duraks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
kokapauris1 — Muļķis.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
muļķadesa1 — Muļķis.
negudris1 — Muļķis.
negudrinieks1 — Muļķis.
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
pālis1 — Muļķis.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tupaks1 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivulis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, kas viegli uzticas.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Avoti: SLG, T
Piemēri valodas korpusos:šeit