losis3
losis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | losis | loši |
Ģen. | loša | lošu |
Dat. | losim | lošiem |
Akuz. | losi | lošus |
Lok. | losī | lošos |
lose sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | lose | loses |
Ģen. | loses | lošu |
Dat. | losei | losēm |
Akuz. | losi | loses |
Lok. | losē | losēs |
1.Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
2.Aprobežots cilvēks.
3.Neglīts puisis.
5.Gļēvulis.
Cilme:Krievu val.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es taču esmu totāls losis.
- Viņi katrs ir nosaukts pēc kāda koka – KĀRKLS vai EGLE, vai PRIEDE, vai BĒRZIŅŠ; vai pēc kāda zvēra - LOSIS vai RUNCIS, vai VILKS, vai BRIEDIS; vai pēc kāda putna – VANAGS vai BALODIS, vai DZENIS, vai PŪCE; vai pēc kādas citas parādības pasaulē – KALNIŅŠ vai STRAUTIŅŠ, vai MAURIŅŠ, vai GRANTS.
- Tikpat labi to iztulkojam kā: “ Ha, es esmu losis.
- To panākt var katrs losis.
- - Nu losis viņš ir, bet smuks losis.