cietpauris

cietpauris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana

Lietojuma biežums :

	Vsk.	Dsk.
Nom.	cietpauris	cietpauri
Ģen.	cietpaura	cietpauru
Dat.	cietpaurim	cietpauriem
Akuz.	cietpauri	cietpaurus
Lok.	cietpaurī	cietpauros

Cietgalvis; stūrgalvis.

Saistītās nozīmesbiezgalvis.

Sinonīmi

biezgalvis₁ — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).

cietgalvis₁ — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).

Hiponīmi

buļļapiere₁ — Stūrgalvis.

ietielis₁ — Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.

ietiepa₁ — Ietiepīgs cilvēks, tiepša.

ietiepša₁ — Stūrgalvis.

krampakausis₁ — Stūrgalvis.

lielgalvis₄ apvidvārds — Stūrgalvis, tiepša.

patgalvis₁ — Patvaļnieks.

patvaļnieks₁ — Patvaļīgs cilvēks.

savgalvis₁ — Patgalvis, stūrgalvis.

stāvraģis₁ — Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".

stūrgalvis₁ — Stūrgalvīgs cilvēks.

stūrgalvnieks₁ — Stūrgalvis.

stūris₁ — Stūrgalvis.

tiepa₁ — Tiepša.

tiepelis₁ — Tiepša, stūrgalvis.

tiepiķis₁ — Tiepša, stūrgalvis.

tiepoņa₁ — Stūrgalvis.

tieponis₁ — Tiepīgs cilvēks.

tiepša₁ — Tiepīgs cilvēks.

tiepulis₁ — Stūrgalvis, tiepša.

tiepumdesa₁ — Stūrgalvis, tiepša.

tiepumnieks₁ — Stūrgalvis, tiepša.

varapakausis₁ — Stūrgalvis.

varapiere₁ — Muļķis, stūrgalvis.

Saistīts ar

aita_1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.

aitasgalva₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks.

aitaspiere₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.

ambālis₁ — Muļķis.

ambals₁ — Muļķis.

ambīlis₂ sarunvaloda — Muļķis.

āmurgalva₁ — Muļķis.

āmurs₂ sarunvaloda — Muļķis.

aplamis₁ — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.

āpsis₃ žargonisms — Muļķis.

aunapiere₂ sarunvaloda — Muļķis.

auns₂ pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.

biete₃ sarunvaloda — Muļķis.

cirvis₂ vienkāršruna — Muļķis.

dubris₂ žargonisms — Muļķis.

dulburis₁ — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.

dulliķis₁ — Muļķis.

dumiķis₁ — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.

dunduks₁ — Muļķis.

duraks₁ — Muļķis.

ēzeļgalva₁ — Muļķis.

ēzelis₂ sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.

ģeķis₁ sarunvaloda — Muļķis; nelga.

glupiķis₁ — Muļķis; nejēga.

idiots₂ sarunvaloda — Muļķis; nejēga.

Jānis no Mūjāņiem₁ — Muļķis.

kāpostgalva₂ žargonisms — Muļķis.

kokapauris₁ — Muļķis.

lohs₂ sarunvaloda — Muļķis, nepraša.

losis₁ — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.

lunis₁ — Muļķis.

mazprātiņš₁ — Muļķis, plānprātiņš.

mūjābelis₁ — Muļķis.

muļķadesa₁ — Muļķis.

muļķis₁ — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.

negudrinieks₁ — Muļķis.

negudris₁ — Muļķis.

nejēga₁ — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).

nejēgulis₁ — Muļķis, nepratējs.

nelga₁ — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.

nesapraša₁ — Nesaprātīgs cilvēks.

pālis₁ — Muļķis.

pampaks₂ — Muļķis.

petuhs₃ — Muļķis.

stulbenis₁ — Stulbs (negudrs) cilvēks.

stulbiķis₁ — Stulbenis.

stulburis₁ — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.

tāpiņš₁ — Vientiesis, nejēga.

teļapakausis₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.

teļapauris₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.

trulprātiņš₁ — Muļķis.

tukšgalvis₁ — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.

tukšpakausis₁ — Muļķis.

tukšpauris₁ — Tukšgalvis.

tukšprātiņš₁ — Muļķis.

tupaks₁ — Muļķis.

zābaks_1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.

Avoti: LLVV

Piemēri valodas korpusos

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Tas ir mazs kucēns, ka es tev saku, cietpauri!
– Jā, kā tu domā, kurš, cietpauri tāds?
Jūs nemaz jau nu nebijāt tādi cietpauri, lai to nespētu sajust.
– Es tikai izmēģinu mikrofonu, cietpauri tāds, – Loranga atbildēja.
— Tie nolādētie cietpauri pagāni mūždien ož pēc dūmiem.

Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies