pāķis
pāķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pāķis | pāķi |
| Ģen. | pāķa | pāķu |
| Dat. | pāķim | pāķiem |
| Akuz. | pāķi | pāķus |
| Lok. | pāķī | pāķos |
1.Laucinieks.
1.1.Muļķis; nemākulis; naivs cilvēks.
PiemēriKatrs pāķis nevar būt žurnālists.
- Katrs pāķis nevar būt žurnālists.
- Mēs, šitādi pāķi, uzreiz sadraudzējāmies, mums pat likās – cik tie rīdzinieki neinteresanti!
- Tak laikam esmu neizglītots pāķis, ja tā domāju.
- Valoda arī briesmīga, runā kā pāķis.
Avoti: SLG, T
Piemēri valodas korpusos:šeit