muļķis
Lietojuma biežums :
muļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
muļķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
Saistītās nozīmesbiete, pampaks.
Stabili vārdu savienojumiKatrs muļķis prot (arī spēj u. tml.). Nav muļķis.
1.1.īpašības vārda nozīmē; lieto: reti
1.2.Dzīvnieks, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs.
2.Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs1.
Stabili vārdu savienojumiMuļķa prāts.
2.1.Tāds, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs (par dzīvniekiem).
2.2.pārnestā nozīmē Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
3.Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ķert muļķus (arī muļķi). (Pa)ķert uz muļķa. Apaļš muļķis. Muļķa desa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri