muļķītis
muļķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muļķītis | muļķīši |
| Ģen. | muļķīša | muļķīšu |
| Dat. | muļķītim | muļķīšiem |
| Akuz. | muļķīti | muļķīšus |
| Lok. | muļķītī | muļķīšos |
muļķīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muļķīte | muļķītes |
| Ģen. | muļķītes | muļķīšu |
| Dat. | muļķītei | muļķītēm |
| Akuz. | muļķīti | muļķītes |
| Lok. | muļķītē | muļķītēs |
1.Dem. → muļķis.
2.joma: folklora Pasaku tēls – trešais tēva dēls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neizliksimies par muļķīšiem – diemžēl Latvijā ir acīmredzams homofīlu balsotāju deficīts.
- Viens muļķītis ar puļķīti stāv pie akas, viens pie vārtiem.
- Kad padomāju, tad tas mans Tadiņš tagad tāds muļķītis liekas...
- Pasakās, kā zināms, tieši muļķītis vienmēr iziet sveikā.
- - Netēlo te nekādu muļķīti!