muļļāties
muļļāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | muļļājos | muļļājamies | muļļājos | muļļājāmies | muļļāšos | muļļāsimies |
| 2. pers. | muļļājies | muļļājaties | muļļājies | muļļājāties | muļļāsies | muļļāsieties, muļļāsities |
| 3. pers. | muļļājas | muļļājās | muļļāsies | |||
Pavēles izteiksme: muļļājies (vsk. 2. pers.), muļļājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: muļļājoties (tag.), muļļāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: muļļātos
Vajadzības izteiksme: jāmuļļājas
1.Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
2.apvidvārds Mīdīties (piemēram, pa ko slapju, dubļainu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Mēs muļļājamies jau vairākus mēnešus, nespējot vienoties par gāzes cenu.
- Kurš tik ļoti negrib video straumēšanu, ka liek muļļāties tik ilgi?
- Vienreiz vajadzēja pieņemt risinājumu un nozares sakārtot, nevis muļļāties.
- Mēs nostājamies un gribam muļļāties, nevis iet uz priekšu.
- Man tiešām nāk. Man paliek neērti, ka mēs šitik ilgi muļļājamies!