muļķoties
muļķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | muļķojos | muļķojamies | muļķojos | muļķojāmies | muļķošos | muļķosimies |
| 2. pers. | muļķojies | muļķojaties | muļķojies | muļķojāties | muļķosies | muļķosieties, muļķosities |
| 3. pers. | muļķojas | muļķojās | muļķosies | |||
Pavēles izteiksme: muļķojies (vsk. 2. pers.), muļķojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: muļķojoties (tag.), muļķošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: muļķotos
Vajadzības izteiksme: jāmuļķojas
Izturēties aušīgi, ākstīgi, dīvaini; rīkoties muļķīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Es viņiem teicu, lai nemuļķojas, jo es te dzīvoju.
- Tad vecāki mēdz teikt: nemuļķojies, viss ir kārtībā.
- Es domāju, ka džekam vienkārši jānostājas, nevis jāmuļķojas.
- Kādu gadu šādi muļķojos un pēc tam Anglijā sāku zagt, lai izdzīvotu.
- Nemuļķojies, lai Ria muļķojas, pilnīgi pietiek!