Paplašinātā meklēšana
Meklējam muļķoties.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (41):
- āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- amzēties Aušoties, muļķoties.
- spincoties Aušoties, muļķoties.
- olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam.
- dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot.
- zārgalēties Blēņoties, muļķoties, trakot.
- leijoties Blēņoties, muļķoties.
- žeberēt Blēņoties, muļķoties.
- blēžot Darīt blēņas, muļķoties.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
- izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
- trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties.
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- spēlēt kumēdiņus izlikties, muļķoties
- izmopsēties Izmuļķot, izmānīt sevi; izmuļķoties; izmānīties.
- iznarrāties Izmuļķoties.
- noālēties Iztrakoties, izmuļķoties līdz nogurumam.
- šempēties Jokoties, muļķoties.
- tīterēties Jokoties, muļķoties.
- mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties.
- mistrēties Klakšķināt mēli, taisīt grimases, muļķoties.
- ātoties Ķircināties, muļķoties.
- cūkāties Mānīties, muļķoties; arī ļauni izjokot (kādu).
- bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- paaušāties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
- pamērķēties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties.
- pacūkāties Pamuļķoties, izjokot (kādu); pazoboties.
- pasaāvīties Pamuļķoties, paaušoties.
- papļundurēt Pamuļķoties.
- saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties.
- noākstīties Pietiekami jokoties, blēņoties, muļķoties.
- nojakoties Pietiekami muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties.
- izplainīties Pietiekoši pļāpāt blēņas, muļķoties.
- temuļot Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
- temuļoties Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
- muļķināties Zoboties, muļķoties.
muļķoties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV