vientiesīgs
vientiesīgs īpašības vārds
Locīšana
vientiesīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.
Saistītās nozīmesbērnišķīgs, bērns, naivs
Tulkojumichild, baby
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
2.Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs (2).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri