bērnišķs

Lietojuma biežums :

bērnišķs īpašības vārds

LocīšanaLocīšana

Pamata pakāpe:

Nenoteiktā galotne

	Vīriešu dzimte
	Vsk.	Dsk.
Nom.	bērnišķs	bērnišķi
Ģen.	bērnišķa	bērnišķu
Dat.	bērnišķam	bērnišķiem
Akuz.	bērnišķu	bērnišķus
Lok.	bērnišķā	bērnišķos

Sieviešu dzimte
Vsk.	Dsk.
bērnišķa	bērnišķas
bērnišķas	bērnišķu
bērnišķai	bērnišķām
bērnišķu	bērnišķas
bērnišķā	bērnišķās

Noteiktā galotne

	Vīriešu dzimte
	Vsk.	Dsk.
Nom.	bērnišķais	bērnišķie
Ģen.	bērnišķā	bērnišķo
Dat.	bērnišķajam	bērnišķajiem
Akuz.	bērnišķo	bērnišķos
Lok.	bērnišķajā	bērnišķajos

Sieviešu dzimte
Vsk.	Dsk.
bērnišķā	bērnišķās
bērnišķās	bērnišķo
bērnišķajai	bērnišķajām
bērnišķo	bērnišķās
bērnišķajā	bērnišķajās

Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-

Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne

bērnišķi apstākļa vārds

1.Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).

PiemēriAcīs bērnišķa uzticība, sirsnība, kā radam satiekot radu.

Piemēri

Acīs bērnišķa uzticība, sirsnība, kā radam satiekot radu.
O, tie bija tik tīri, tik pilnīgi bērnišķi!
Kad pēc tam viņu bērnišķie darbi neatron cerēto piekrišanu, tie nemeklē vis vainu sevī, savā neprašanā, bet tajos muļķos, skauģos un neģēļos, kas neprot uzminēt viņu dižo garu.

Saistītās nozīmesbērnišķīgs, naivs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

bērnišķīgs₁ — Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).

naivs₁ — Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.

vientiesīgs₁ — Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.

Tulkojuminaive.

Tulkojumi

naive, naif

marked by or showing unaffected simplicity and lack of guile or worldly experience; "a teenager's naive ignorance of life"; "the naive assumption that things can only get better"; "this naive simple creature with wide friendly eyes so eager to believe appearances"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).

PiemēriBērnišķa seja, slaids augums un sānos pāršķirti smilškrāsas mati.

Piemēri

Bērnišķa seja, slaids augums un sānos pāršķirti smilškrāsas mati.
Protams, tieši [attiecībās] ar lellēm neesam īpaši attālinājušies no bērnišķā.
Neaizmirstiet, ka varbūt svešatais bērnības atmiņas uzsvērums dzejnieka dzīvē galu galā izriet no priekšnosacījuma, ka dzeja, gluži kā nomoda sapnis, ir kādreizējās bērnišķās spēlēšanās turpinājums un aizstājējs.

Saistītās nozīmesbērnišķīgs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

bērnišķīgs₂ — Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).

bērns_1.2 īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs — Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam.

Tulkojumichildish.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) childish, infantile

indicating a lack of maturity; "childish tantrums"; "infantile behavior"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, T

Korpusa piemēri:šeit