bērnišķīgs
Lietojuma biežums :
bērnišķīgs īpašības vārds
Locīšana
bērnišķīgi apstākļa vārds
1.Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
PiemēriMēs bijām ļoti bērnišķīgi.
Saistītās nozīmesnaivs, vientiesīgs.
Tulkojuminaive.
1.1.Tāds, kam ir jauns, svaigs, bērnam raksturīgs izskats.
PiemēriGarie, gaišbrūnie mati iekļauj gandrīz bērnišķīgu sejiņu, kas vēl nezina it neko no tā, kas tai būs jāpiedzīvo.
2.Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos).
PiemēriMūsu draudzība bija īpaši sirsnīga, varbūt panaivi bērnišķīga.
Saistītās nozīmesbērnišķs.
Tulkojumichildish.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit