bērnišķīgums
bērnišķīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bērnišķīgums | bērnišķīgumi |
| Ģen. | bērnišķīguma | bērnišķīgumu |
| Dat. | bērnišķīgumam | bērnišķīgumiem |
| Akuz. | bērnišķīgumu | bērnišķīgumus |
| Lok. | bērnišķīgumā | bērnišķīgumos |
1.Vispārināta īpašība → bērnišķīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → bērnišķīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, kad piedzima Sirils, Konstance zaudēja daļu sava bērnišķīguma.
- Tāpēc Aspazijas dzejas šķietamais bērnišķīgums ir konceptuāls, nevis naturālistisks vai naivs.
- Bet Zigfrīdā pamanās izdīvot tādas bērnišķīgums, dabas spēks.
- Aiz visa tā „ musora” — neuzticības, greizsirdības, privātīpašnieciskuma, bērnišķīguma.
- Man arī šķiet, ka cilvēkam, kam jau ir pāri piecdesmit, bērnišķīgums vairs nepiestāv.