vientelpas
vientelpas nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; sieviešu dzimte
Lietojuma biežums :
Tāds, kurā ir viena telpa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Senākās rijas ir bijušas vientelpas guļbaļķu celtnes ar pavardu, kur notika gan labības žāvēšana, gan kulšana.
- Viduslaikos un Jaunajos laikos klētis bija vientelpas celtnes, kas celtas no kaķētiem skujkoku apaļbaļķiem, kas savienoti krusta pakšos.
- Pirmā Annas baznīca bija vienkārša vientelpas būve no kaķētiem guļkokiem uz mūra pamata, ar kārniņu jumtu un nelielu koka tornīti.
- Mītnes, kurās dzīvojuši cilvēki, pamatā ir 16—35 m lielas četrstūrainas vientelpas, kuru sienas veido vertikāli zemē iedzīti koka mieti, kuru starpas aizpītas ar žagariem.
- Klēts varēja būt gan vientelpas būve , gan divtelpu namiņš