vientiesīgs
Lietojuma biežums :
vientiesīgs īpašības vārds
Locīšana
vientiesīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs1, lētticīgs.
PiemēriJau pirmās atbildes liecināja, ka aizturētais ir atklāts, savā ziņā pat vientiesīgs cilvēks.
Saistītās nozīmesbērnišķīgs, naivs.
Tulkojuminaive.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri- Malle tincina, vairīdamās lūkoties viņas ieplestajās, vientiesīgajās acīs.
Saistītās nozīmes
1.2.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Vientiesis.
PiemēriTik tiešām, nelgu nokauj sirdēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība.
Saistītās nozīmesdievadots cilvēks, naiviķis, naivulis, bērns.
Tulkojumichild.
2.Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs2.
Piemēri1578. gadā es izdevu vienkāršu un vientiesīgu Livonijas kroniku.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiprimitive.
Avoti: LLVV, EH, TWN
Korpusa piemēri:šeit