varapiere
varapiere sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | varapiere | varapieres |
| Ģen. | varapieres | varapieru |
| Dat. | varapierei | varapierēm |
| Akuz. | varapieri | varapieres |
| Lok. | varapierē | varapierēs |
Muļķis, stūrgalvis.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.
- Taču nebūsim kokapauri , varapieres , mazprātiņi prasme sarunāties ar publiku , neapjukt simtu acuskatu ielenkumā neiedzimst , tajā ir jāievingrinās