stāvraģis
stāvraģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stāvraģis | stāvraģi |
| Ģen. | stāvraģa | stāvraģu |
| Dat. | stāvraģim | stāvraģiem |
| Akuz. | stāvraģi | stāvraģus |
| Lok. | stāvraģī | stāvraģos |
Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
Avoti: NeV