varasdarbs
varasdarbs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | varasdarbs | varasdarbi |
| Ģen. | varasdarba | varasdarbu |
| Dat. | varasdarbam | varasdarbiem |
| Akuz. | varasdarbu | varasdarbus |
| Lok. | varasdarbā | varasdarbos |
Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot); vardarbība.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laupīšanas un varasdarbi.
- Piedzīvots gan Pirmais, gan Otrais pasaules karš, Latvijas valsts veidošanās un atdzimšana, kā arī komunistu un fašistu varasdarbi.
- Iespējams, ka ziņojums par automašīnas zādzību tika uzrakstīts speciāli, kad tās īpašniece uzzināja, kādus „ varasdarbus” ar viņas spēkratu ir pastrādājuši paziņas.
- Ne velti Cēsu pils iemītnieki izlēma labāk ieslēgties pagrabā un uzspridzināties, jo padošanās nozīmēja tikai došanos nāvē, pirms tam pārciešot nežēlīgu spīdzināšanu un varasdarbus.
- Tāfelberga kasjauns.lv pastāstīja, ka līdz šim Kuldīgas žurnālistiem ir draudēts tikai „ mutiski vai telefoniski”, ar varasdarbiem un īpašuma bojāšanu viņi saskārušies pirmo reizi.