varaskāre
varaskāre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | varaskāre | varaskāres |
| Ģen. | varaskāres | varaskāru |
| Dat. | varaskārei | varaskārēm |
| Akuz. | varaskāri | varaskāres |
| Lok. | varaskārē | varaskārēs |
Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja mēģināsim atrast saknes, kur sāk veidoties varaskāre un agresivitāte.
- Un ne jau Dieva priekšā, bet varaskāru un nekrietnu cilvēku spēlēs.
- gredzenu izvēlas likt ar stipru gribu, lepnumu un varaskāri apveltītas personības.
- Taču Napoleons, varaskāres pieveikts, pats kļūst par iegribu kūdītu diktatoru.
- Zaglīgums, pārspīlēta varaskāre, pašcieņas trūkums, bailīgums...