Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
cietpiepe
cietpiepe
Himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas.
Stabili vārdu savienojumiApšu cietpiepe. Augļukoku cietpiepe.
  • Apšu cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus tremulae")
  • Augļukoku cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pomaceus")
  • Brūnā cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus")
  • Egļu cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus chrysoloma")
  • Ieliektā cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinopsis conchata", syn. "Phellinus conchatus")
  • Jāņogu cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phylloporia ribis")
  • Melnā cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpipju ģints suga ("Phellinus nigricans")
  • Melnsvītras cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellopilus nigrolimitatus", syn. "Phellinus nigrolimitatus")
  • Milzu cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola")
  • Ozolu cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fomitiporia robusta", syn. "Phellinus robustus")
  • Parastā cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus igniarius")
  • Pelēkā cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus punctatus")
  • Priežu cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pini")
  • Sārtā cietpiepe taksons cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
  • Tumšbrūnā cietpiepe taksons piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus")
Avoti: Lsg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • tumšbrūnā cietpiepe
  • melnsvītras cietpiepe
  • brūnā cietpiepe
  • Šo trupi izraisa bazīdijsēnes, piemēram, kortīcijas ( Corticiaceae), raibā tauriĦpiepe ( Trametes versicolor), īstā posaspiepe ( Fomes fomentarius) un cietpiepes ( Phellinus spp.)