cietpauris
Lietojuma biežums :
cietpauris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cietpauris | cietpauri |
| Ģen. | cietpaura | cietpauru |
| Dat. | cietpaurim | cietpauriem |
| Akuz. | cietpauri | cietpaurus |
| Lok. | cietpaurī | cietpauros |
Cietgalvis; stūrgalvis.
Saistītās nozīmesbiezgalvis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
Hiponīmi
buļļapiere1 — Stūrgalvis.
ietielis1 — Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietiepa1 — Ietiepīgs cilvēks, tiepša.
ietiepša1 — Stūrgalvis.
krampakausis1 — Stūrgalvis.
patgalvis1 — Patvaļnieks.
patvaļnieks1 — Patvaļīgs cilvēks.
savgalvis1 — Patgalvis, stūrgalvis.
stāvraģis1 — Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā".
stūrgalvis1 — Stūrgalvīgs cilvēks.
stūrgalvnieks1 — Stūrgalvis.
stūris1 — Stūrgalvis.
tiepa1 — Tiepša.
tiepelis1 — Tiepša, stūrgalvis.
tiepiķis1 — Tiepša, stūrgalvis.
tiepoņa1 — Stūrgalvis.
tieponis1 — Tiepīgs cilvēks.
tiepša1 — Tiepīgs cilvēks.
tiepulis1 — Stūrgalvis, tiepša.
tiepumdesa1 — Stūrgalvis, tiepša.
tiepumnieks1 — Stūrgalvis, tiepša.
varapakausis1 — Stūrgalvis.
varapiere1 — Muļķis, stūrgalvis.
Saistīts ar
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudris1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
trulprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpakausis1 — Muļķis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tupaks1 — Muļķis.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir mazs kucēns, ka es tev saku, cietpauri!
- – Jā, kā tu domā, kurš, cietpauri tāds?
- Jūs nemaz jau nu nebijāt tādi cietpauri, lai to nespētu sajust.
- – Es tikai izmēģinu mikrofonu, cietpauri tāds, – Loranga atbildēja.
- — Tie nolādētie cietpauri pagāni mūždien ož pēc dūmiem.