losis2
losis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | losis | loši |
| Ģen. | loša | lošu |
| Dat. | losim | lošiem |
| Akuz. | losi | lošus |
| Lok. | losī | lošos |
Loss zirgs.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es taču esmu totāls losis.
- Viņi katrs ir nosaukts pēc kāda koka – KĀRKLS vai EGLE, vai PRIEDE, vai BĒRZIŅŠ; vai pēc kāda zvēra - LOSIS vai RUNCIS, vai VILKS, vai BRIEDIS; vai pēc kāda putna – VANAGS vai BALODIS, vai DZENIS, vai PŪCE; vai pēc kādas citas parādības pasaulē – KALNIŅŠ vai STRAUTIŅŠ, vai MAURIŅŠ, vai GRANTS.
- Tikpat labi to iztulkojam kā: “ Ha, es esmu losis.
- To panākt var katrs losis.
- - Nu losis viņš ir, bet smuks losis.