āmuriņš
āmuriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | āmuriņš | āmuriņi |
| Ģen. | āmuriņa | āmuriņu |
| Dat. | āmuriņam | āmuriņiem |
| Akuz. | āmuriņu | āmuriņus |
| Lok. | āmuriņā | āmuriņos |
1.Dem. → āmurs.
2.joma: medicīna Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
Avoti: TM5, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izsoles vadītājam viss, kā nākas, – arī āmuriņš rokā.
- Mulagēša noliek āmuriņu malā un pateicībā par lietas beigām aizdedzina cigarillu.
- Lai varētu būrīti sanaglot, vēlams līdzi ņemt savu āmuriņu.
- Bēthovens sāka spēlēt uz tolaik jaunā instrumenta — āmuriņu klavierēm.
- Ķēniņš Dāvids Viduslaiku psalmu miniatūrās tiek attēlots sitot ar āmuriņu pa zvaniem.