stulbene
stulbene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stulbene | stulbenes |
| Ģen. | stulbenes | stulbeņu |
| Dat. | stulbenei | stulbenēm |
| Akuz. | stulbeni | stulbenes |
| Lok. | stulbenē | stulbenēs |
1.Stulbenis.
Avoti: LLVV, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Memmes dēliņš, iedzimis mūsu stulbenē mātē.
- Kā pēdējā stulbene es viņam vēl pajautāju: - Kāpēc tad Vaņģals nedzīvo kā laicīgais cilvēks?
- Es nīkstu mašīnā kā tāda stulbene, klausos mūziku, kamēr viņš " ķemmē" mežu."
- Tā rekrūte paskaidroja vecajai stulbenei.
- Stulbene es esmu.