dulburīgs
dulburīgs īpašības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dulburīgs | dulburīgi |
| Ģen. | dulburīga | dulburīgu |
| Dat. | dulburīgam | dulburīgiem |
| Akuz. | dulburīgu | dulburīgus |
| Lok. | dulburīgā | dulburīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dulburīga | dulburīgas |
| dulburīgas | dulburīgu |
| dulburīgai | dulburīgām |
| dulburīgu | dulburīgas |
| dulburīgā | dulburīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dulburīgais | dulburīgie |
| Ģen. | dulburīgā | dulburīgo |
| Dat. | dulburīgajam | dulburīgajiem |
| Akuz. | dulburīgo | dulburīgos |
| Lok. | dulburīgajā | dulburīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dulburīgā | dulburīgās |
| dulburīgās | dulburīgo |
| dulburīgajai | dulburīgajām |
| dulburīgo | dulburīgās |
| dulburīgajā | dulburīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
dulburīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl nesen te bija netīši ieklīdis dulburīgs pusauga klaidu kaķēns, kam pieredzes trūkumā nebija ne jausmas, kur purniņu bāž.
- Dulburīgais stāsts par " Bolt" dižajiem plāniem valstī, kurā tirānija sen vairs nav " diētiska", man sākotnēji šķita pagalam komisks.