dulburēt
dulburēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dulburēju | dulburējam | dulburēju | dulburējām | dulburēšu | dulburēsim |
| 2. pers. | dulburē | dulburējat | dulburēji | dulburējāt | dulburēsi | dulburēsiet, dulburēsit |
| 3. pers. | dulburē | dulburēja | dulburēs | |||
Pavēles izteiksme: dulburē (vsk. 2. pers.), dulburējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dulburējot (tag.), dulburēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dulburētu
Vajadzības izteiksme: jādulburē
1.Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot.
Avoti: LLVV, ViV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Žēl re 5 pect 18 1 200 4 2 9 re 5 pect to purnja statistikai 3 punktniekos 18 1 200 4 2 30 to kefīrs 17 1 200 4 23 0 nu tu vecīt jau sāc dulburēt kā tavs sētas bračka Skorpis
- Un tikai nevajag kā papagaiļiem dulburēt pasaciņas par t.s. " izglītības kvalitāti", kas sākšoties pēc daudzu skolu likvidācijas un skolēnu sadzīšanas lielajos " kolhozos" ( skolās).