dulburēt

Lietojuma biežums :

dulburēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs

Locīšana

1.Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas; arī trokšņot.

2.apvidvārds Neveiklā, grīļīgā gaitā (klūpot, krītot) iet, staigāt; streipuļot.

Avoti: LLVV, ViV, ĒiV

Korpusa piemēri