dulburība
dulburība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dulburība | dulburības |
| Ģen. | dulburības | dulburību |
| Dat. | dulburībai | dulburībām |
| Akuz. | dulburību | dulburības |
| Lok. | dulburībā | dulburībās |
1.parasti formā: vienskaitlis Vispārināta īpašība → dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ak tētīt, kādas tikai dulburības liktenis nepiepildīja un par kādām gudrībām nepasmējās!
- Arī šoreiz bija gana, savukārt no dulburības pat Oskars nav pasargāts.
- Ja 1. septembrī, tad kāpēc ne tajā dienā maijā vai jūnijā, kad skola ir beigusies un jauniešiem varētu nudien nesties prāts uz jautrību un dulburībām?
- Milzīgās pārmaiņas" visbiežāk nepārsniedz šo jau datos iemontēto kļūdas lielumu, un ziņa, ka reitings palēcies par 1,2% vai graujoši nogāzies par 1,6%, ir tās autora dulburības apliecinājums, ja ne kas sliktāks.