trokšņot
Lietojuma biežums :
trokšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
Saistītās nozīmescelt lērumu, celt traci, celt trobeli.
1.1.Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
1.2.Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
1.3.pārnestā nozīmē Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri