antinomija
antinomija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | antinomija | antinomijas |
| Ģen. | antinomijas | antinomiju |
| Dat. | antinomijai | antinomijām |
| Akuz. | antinomiju | antinomijas |
| Lok. | antinomijā | antinomijās |
1.Salikts slēdziens, kas šķietami pierāda, ka divi savstarpēji pretrunīgi spriedumi izriet viens no otra vai no kāda trešā sprieduma.
2.Divu loģiski pamatotu spriedumu pretrunīgums (antinomiskums).
3.joma: jurisprudence Pretruna tiesību normās.
Avoti: LLVV, JtV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tātad izglītības mērķos jāspēj pretējības ( antinomijas) apvienot.
- ( 93. 5) Viņš ir pārliecināts, ka cilvēks nespēj pārvarēt virkni antinomijas.
- Kā norāda Kaspari, Lotce nekur savos tekstos nav izgaismojis minēto problēmu – bezgalīgā un galīgā antinomiju.
- “Mūsu rakstniecībā,” raksta kāds kreisi orientēts autors, “ pretstati, kas labākos laikmetos savstarpēji bagātinājās, ir kļuvuši par neatrisināmām antinomijām.
- Vārdu sakot, dzīves attiecību literarizēšana ir tā, kas nu valda pār citkārt neatrisināmām antinomijām, un netraucētas vārda pazemošanas skatuve — proti, avīze — ir tā, uz kuras tiek gatavota tā glābšana.”