antiņš | Tēzaurs

antiņš

Lietojuma biežums :

antiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	antiņš	antiņi
Ģen.	antiņa	antiņu
Dat.	antiņam	antiņiem
Akuz.	antiņu	antiņus
Lok.	antiņā	antiņos

Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.

PiemēriTādi, mēs, antiņi, karotāji.

Piemēri

Tādi, mēs, antiņi, karotāji.
– Filologi ir nekam nederīgi antiņi.
Nav jābūt naivam antiņam un jādomā, ka pēc šī mītiņa pēkšņi viss mainīsies uz labu.
Redziet, mēs negribējām dalīt savu tautu "gudrajos" un" antiņos".

Saistītās nozīmesdievadots cilvēks, naiviķis, naivulis, bērns.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

dievadots cilvēks₁ — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.

naiviķis₁ — Vientiesis.

naivulis₁ — Naivs cilvēks.

bērns_1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

vientiesis₁ — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.

lētticis₁ — Vientiesis.

naivs_1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.

vientiesīgs_1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.

Tulkojumichild.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) child, baby

an immature childish person; "he remained a child in practical matters as long as he lived"; "stop being a baby!"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, TWN

Korpusa piemēri:šeit