antiņš
antiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | antiņš | antiņi |
Ģen. | antiņa | antiņu |
Dat. | antiņam | antiņiem |
Akuz. | antiņu | antiņus |
Lok. | antiņā | antiņos |
Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
PiemēriTādi, mēs, antiņi, karotāji.
- Tādi, mēs, antiņi, karotāji.
- – Filologi ir nekam nederīgi antiņi.
- Nav jābūt naivam antiņam un jādomā, ka pēc šī mītiņa pēkšņi viss mainīsies uz labu.
- Redziet, mēs negribējām dalīt savu tautu "gudrajos" un" antiņos".
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit