reibonis
reibonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | reibonis | reiboņi |
Ģen. | reiboņa | reiboņu |
Dat. | reibonim | reiboņiem |
Akuz. | reiboni | reiboņus |
Lok. | reibonī | reiboņos |
1.Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ierobežotā ogļhidrātu uzņemšana izraisa nomāktu emocionālo stāvokli, galvassāpes, reiboņus.
- Pēc sprādziena Bartram spēcīgi sāpēja galva, tāpat viņš izjuta reiboņus.
- Bieži vien reibonis kā uznācis, tā pāriet bez īpašas ārstēšanas.
- Nenoraksti savu līdzsvara traucējumus, reiboņus uz vecuma un spondilozes rēķina!
- Sirdsdarbība kļūst paātrināta, var būt vemšana, galvassāpes vai reiboņi.