reibonis

reibonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	reibonis	reiboņi
Ģen.	reiboņa	reiboņu
Dat.	reibonim	reiboņiem
Akuz.	reiboni	reiboņus
Lok.	reibonī	reiboņos

1.Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.

2.Stāvoklis → reibt(1); reibums (1).

3.Stāvoklis → reibt(2); reibums (2).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri: