Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
skurbums
skurbums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.skurbumsskurbumi
Ģen.skurbumaskurbumu
Dat.skurbumamskurbumiem
Akuz.skurbumuskurbumus
Lok.skurbumāskurbumos
1.Stāvoklis, kad uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); stāvoklis → skurbt1; reibums1.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
skurba1 — Skurbums (1); reiba (1).
Hiponīmi
dzērums1 — Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
iesilums1 — Dzērums, skurbums.
ķite2 žargonisms — Dzēruma reibums.
noreibums1 — Stāvoklis --> noreibt (1); apreibums.
piedzērums1 — Dzērums.
reiba1 — Reibums (1), reibonis (1).
reibonis2 — Stāvoklis --> reibt(1); reibums (1).
reibulis1 — Reibums (1).
reibums1 — Stāvoklis --> reibt (1).
skurbis1 — Reibums.
skurbuls1 — Reibums; reibonis.
švunka2 — Dzērums, alkohola reibums.
žvinga1 — Reibums.
žvingulis1 — Alkohola izraisīts reibums.
2.Stāvoklis → skurbt2; reibums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Kad pirmais skurbuma vilnis noplaka, viņu pārņēma parastā tukšuma izjūta.
  • Dzēruma skurbumā Peisenieks ar Dabaru uzsāka debates par dzīves mērķiem.
  • Marika acumirklī jūsmīgi iespiedzās - to varēja uztvert kā mīlas skurbuma izpausmi.
  • Cigāru malki deva vieglāku, gaišāku skurbumu nekā stikla dzērieni.
  • Viņa smaidīja, maigi raudzīdamās lejup, aizvien dziļāk ienirdama trakā skurbumā.
Vairāk piemēru ...