Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
skurbums
skurbums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.skurbumsskurbumi
Ģen.skurbumaskurbumu
Dat.skurbumamskurbumiem
Akuz.skurbumuskurbumus
Lok.skurbumāskurbumos
1.Stāvoklis, kad uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); stāvoklis → skurbt1; reibums1.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiponīmi
2.Stāvoklis → skurbt2; reibums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Kad pirmais skurbuma vilnis noplaka, viņu pārņēma parastā tukšuma izjūta.
  • Dzēruma skurbumā Peisenieks ar Dabaru uzsāka debates par dzīves mērķiem.
  • Marika acumirklī jūsmīgi iespiedzās - to varēja uztvert kā mīlas skurbuma izpausmi.
  • Cigāru malki deva vieglāku, gaišāku skurbumu nekā stikla dzērieni.
  • Viņa smaidīja, maigi raudzīdamās lejup, aizvien dziļāk ienirdama trakā skurbumā.