skurbt
Lietojuma biežums :
skurbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt1.
2.Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt2.
Stabili vārdu savienojumiGalva skurbst (biežāk reibst).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri