skurbīgums
skurbīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skurbīgums | skurbīgumi |
| Ģen. | skurbīguma | skurbīgumu |
| Dat. | skurbīgumam | skurbīgumiem |
| Akuz. | skurbīgumu | skurbīgumus |
| Lok. | skurbīgumā | skurbīgumos |
1.Vispārināta īpašība → skurbīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → skurbīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV