skurbināt
skurbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skurbinu | skurbinām | skurbināju | skurbinājām | skurbināšu | skurbināsim |
| 2. pers. | skurbini | skurbināt | skurbināji | skurbinājāt | skurbināsi | skurbināsiet, skurbināsit |
| 3. pers. | skurbina | skurbināja | skurbinās | |||
Pavēles izteiksme: skurbini (vsk. 2. pers.), skurbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skurbinot (tag.), skurbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skurbinātu
Vajadzības izteiksme: jāskurbina
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šajos “ mūžameža džungļos” ir kaut kas tik skurbinošs...
- Vēl nekas nav nokavēts rožu dobē, lai sagatavotos skurbinošajai vasaras ziedēšanai.
- Mīlētāji parasti risina nevis otra cilvēka, bet gan paša skurbinošās jūtas.
- Traks, skurbinošs spēks pulsēja krūtīs, plūda uz kājstarpi.
- Vanda palūkojas uz Andrievu, skurbinādama vairāk par vīnu.