skurbs1
Lietojuma biežums :
skurbs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | skurbs | skurbi |
Ģen. | skurba | skurbu |
Dat. | skurbam | skurbiem |
Akuz. | skurbu | skurbus |
Lok. | skurbā | skurbos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
skurba | skurbas |
skurbas | skurbu |
skurbai | skurbām |
skurbu | skurbas |
skurbā | skurbās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | skurbais | skurbie |
Ģen. | skurbā | skurbo |
Dat. | skurbajam | skurbajiem |
Akuz. | skurbo | skurbos |
Lok. | skurbajā | skurbajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
skurbā | skurbās |
skurbās | skurbo |
skurbajai | skurbajām |
skurbo | skurbās |
skurbajā | skurbajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
skurbi apstākļa vārds
1.Tāds, kas skurbina (1).
2.Tāds, kas skurbina (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karstā radīšanas priekā skurbs tā,
- Ideālā variantā " skurbos kāpostus" vēlams sagatavot vakarā, tikai " pārnakšņot" gan tiem nepieciešams vēsumā.
- Cenšos pretoties, skurbās domas un priekšnojautas ar visiem dvēseles spēkiem grūžu prāta pagultē, tomēr īsti vaļā no tām netieku.
- No vienas puses — nāve, no otras puses — dzīve, bet aiz bezdibeņa, kas abas šķir un savieno, skanēja brīnišķīgi, trakulīgi, skurbi un satriecoši smiekli.
- Viņu skumdināja tas, ka viņš nebija pazinis Mariju agrāk, kad vēl bija cilvēki, kuri viņu varējuši skatīt, varējuši glāstīt viņas matus, saost viņas smaržu — šo skurbo mārsmilgu un sviedru aromātu, to sviedru, kādi izsūcas caur ādu nevis no smaga darba, bet gan no jaunavīgā auguma sulu iztvaikošanas.